Melleņu jogurta kūka

Kūkas apakša :

2 olas
80 g cukurs
30 g olīveļļa
50 g skābs krējums
90 g milti
1 tējk.cepamais pulv.
rīvēta citrona miziņa

Krēms :

600 g jogurts bez piedevām
300 g mellenes
200 g cukurs
1/2 laims
10 plāksnes želatīna (30 g pulv.)
400 g saldais krējums

Dekorēšanai mellenes 150 g ( vai cik vēlas )

Olas ar cukuru saputo. Skābo krējumu sajauc ar eļļu, pieliek rīvētu citrona miziņu. Miltus sajauc ar cepamo pulveri. Kad olas ir saputotas, piemaisa krējuma maisījumu un tad beigās miltu maisījumu. Izmaisa un lej formā (24cm diam.), kas izklāta ar cepamo papīru.
Cep 170 grādos apmēram 15 minūtes. Atdzesē, un noņem cepamo papīru.

Gatavo krēmu. Iemērc želatīna plāksnes aukstā ūdenī. Pa to laiku sablenderē mellenes. Katliņā liek sablenderētās mellenes, cukuru un izspiestu sulu no laima. Karsē uz plīts kamēr cukurs ir izkusis. Izņem želatīna plāksnes, nospiež lieko šķidrumu un ieliek karstajā maisījumā, lai izšķīst. Atstāj uz kādu laiku, lai nedaudz atdziest. Pēc tam pieliek klāt jogurtu un izmaisa. Ja masa par šķidru, var paturēt ledusskapī. Saputo saldo krējumu un visu kopā kārtīgi izmaisa kādā lielākā bļodā.

Izcepto apakšu ieliek atpakaļ formā. Uzliek formas malas, un ja vēlas, tad no cepamā papīra izgriež strēmeles un apliek ap malām iekšpusē. Ielej krēma masu, izlīdzina un liek ledusskapī, lai saželē.

Pēc tam noņem formas malu, noņem papīru. Kūku liek uz šķīvja, dekorē ar ogām.

Kūka ir saldskāba, svaiga garša. Ļoti atsvaidzinoša karstā vasarā.

Titulbildes foto sadarbībā ar https://hilmarstudio.com/portfolio/bakery/

Mājās gatavots saldējums

Lai pagatavotu šo saldējumu, ir vajadzīga saldējuma mašīna. Manā gadījumā tā ir šāda.

Gatavoju pēc receptes, kas norādīta uz kastes.

3 olu dzeltenumi
150 g cukurs
1 vaniļas pāksts vai vaniļas ekstrakts, vai vaniļas cukurs
200 ml saldais krējums
200 ml piens

Pirmais, kas ir jāizdara, jāieliek trauks saldētavā vismaz uz 8 stundām. Es ieliku uz nakti. Traukā gar malām ir speciāls šķidrums.
Un tikai tad var taisīt saldējuma masu.

Olu dzeltenumus saputo ar cukuru gaišā masā. Pienu uzkarsē līdz vārīšanai ar vaniļas sēklām un pāksti(pēc tam pāksti izņem) ja bez pāksts (kā es to darīju), tad vienkārši uzkarsē, pieliek vaniļas esenci, var garšai pielikt arī vēl kādu citu esenci, piemēram, aveņu. Pienu mazliet atdzesē. Es atdzesēju tikai nedaudz. Kamēr putojas olas ar cukuru, lej lēnām klāt pienu un saldo krējumu. Visu kārtīgi sajauc. Bet nevajag putot. Saldo krējumu arī nav jāputo.
Kad saldējuma mašīna ir sagatavota lietošanai, to ieslēdz un masu lej lēnām traukā. Atstāj uz 40 minūtēm lai maisās. Tā izskatās saldējuma masa pēc 40 minūtēm.

Masu saliek trauciņos. Masa ir krēma konsistencē, tāpēc es trauciņus ievietoju saldētavā uz divām stundām.
Mmm, nu var lēnām baudīt šo auksto gardumu. Saldējums lēnām atkūst un ir krēmīgs. Piebildīšu, ka šis bija pirmais mēģinājums gatavot mājās ar saldējuma aparātu. Un tiešām sanāca!

Titulbildes foto sadarbībā ar https://hilmarstudio.com/portfolio/bakery/

Šokolādes kūka ar Filadelfijas krēmu un ogām

Mīkla:
150 g sviests
150 ml ūdens
3 ēd.k. kakao
250 g cukurs
180 g milti
0,5 tējk. soda
0,5 tējk. cepamais pulv.
1 liela ola
100 g skābs krējums

Krēms:
200 g filadelfijas siers
200 g saldais krējums
3 ēd.k. pūdercukurs

Virsū ogas: zemenes, mellenes

Forma 21 cm diam.

Kūkas pamata gatavošanu skatīt pēc receptes "Šokolādes kūka ar glazūru" šeit . Tā kā forma ir mazāka, kūka izcepsies ar uzkalniņu. Un būs vairāk saplaisājusi. Bet to visu varēs nomaskēt ar krēmu.

Kad kūka ir atdzisusi, pārgriež uz pusēm, lai iesmērētu krēmu.
Saputo sado krējumu ar pūdercukuru un filadelfijas sieru. Pusi krēma iesmērē pa vidu, otru pusi virsū. Dekorē ar ogām.

Foto sadarbībā ar https://hilmarstudio.com/portfolio/bakery/

Vinjakula 907 m.v.j.l.

Vinjakula ir kalns Norvēģijā, augstākais Bjerkreim komūnā. Tas ir 907 m.virs jūras līmeņa. Tur var nokļūt braucot no Sandnes puses līdz Byrkjedalstunet suvenīru veikalam, kafejnīcai. Tālāk jāseko norādei Maudal, un jābrauc augšā līdz lielam laukumam, kur var nolikt mašīnu. Laukums atrodas 449 m.v.j.l. Labi, ja ir tāda aplikācija, kas rāda augstumu. Šeit gan nebūs nekādas norādes.
 Jāņem līdzi mugursoma ar kādām uzkodām, noteikti ir jābūt ūdenim, jakai un labiem apaviem ar goretex pārklājumu. Sezona kāpšanai ir no maija līdz oktobrim. Maijā ir iespējams vēl sniegs. Es ar vīru izvēlējāmies kāpt jūnija priekšpēdējā dienā. Bija saulains laiks. Pārgājiens ir atzīmēts kā grūts, turp un atpakaļ mazliet vairāk kā 11 km. No laukuma pāriet pāri ceļam, kur sākas taka.

Mazliet pagājuši pa taku, jau sākumā sastopamies ar pirmajiem slapjumiem. Piepeši taka pazūd, ir tikai slapjumi. Izbrienot tiem cauri, taka atkal parādās. Jā, šeit nav marķētās takas ar sarkanu. Ir jāvadās pēc maziem akmens krāvumiem ko sauc par "varde". Takas ir iestaigātas vairākas, var iet dažādos variantos. Kad mazliet ir uzkāpts, paveras skats uz serpentīnu, pa kuru ir uzbraukts.

Vēl mazliet augstāk uzkāpjot var redzēt lejā Byrkjedalstunet veikaliņu, kafejnīcu.

Tālāk ejot būs daudz kalnu ezeriņu.

Runājot par grūtību ir tā, ka gandrīz visu laiku ir jākāpj uz augšu, pa takām ne tik vienkāršām. Visu laiku ir jāuzmanās, ir akmeņi, dubļi. Akmeņi brīžiem ir smaili un var būt slideni. Jāiet pāri daudz dubļiem un slapjām purvainām vietām.

Šādas vietas ir ļoti daudz.

Kārtējais ezeriņš. Šeit ir tikai pusceļš.

Kā zināms, nobildēt stāvu taku ir grūti, jo bildē to neredz. Tikai tad, ja kāds pa to taku kāpj.

Šeit jau pamazām tuvojamies mērķim. Vēl tikai jālien gar to akmens sienu, un pavisam drīz jau finišs.

Jeee! Beidzot galotne ir sasniegta. Pēc 4,5 stundām esam galā. Cik iepriekš bija karsti kāpjot, jo saule cepināja, tik nu tagad jāvelk jaka, jo savilkās mākoņi un sāka pūst auksts vējš.

Teikšu kā ir, skats nekas īpašs. Savilkušies mākoņi skatu padarīja pavisam dramatisku. Citā pusē tikai kalnu galotnes.

Vēl tikai jāparakstās kladē, jāsameklē vieta aizvējā, lai varētu paēst un tad doties atpakaļ.

Pie reizes atradām slēpni. Tas bija paslēpts zem akmeņa, bet akmenis bija atšķēlies un aizripojis.

Šādi izskatījās maršruts kāpjot augšā. Tas ir tikai vienā virzienā. Pat Endomondo neizvilka ceļu līdz lejai, jo iztukšoja telefonam bateriju.

Ejot atpakaļ sanāca mazliet novirzīties pa citu taku, un nobildēt šādu skatu. Ja ietu no lejas, tad šī vieta pat nebūtu puse no visa ceļa.

Kad jau ieraudzījām līkumaino ceļu, gribējās ātrāk tikt līdz mašīnai. Bet tik ātri nemaz nevar, jo ejot lejā ir jākāpj ļoti uzmanīgi, lai kaut kur nenobrauktu uz dibena.
Bijām sākuši iet 12:13 un atpakaļ bijām 20:30. Vēl tikai jāapēd pa saldējumam Byrkjedalstunet kafejnīcā un jālaiž mājās. Kopumā diena bija izdevusies un kājām iedots pamatīgs treniņš.