Trolltunga (Troļļa mēle)

Sākšu ar mazu aprakstu. Trolltunga ir klints pārkare, kas izskatās kā troļļa mēle. Trolltunga atrodas Norvēģijā, Oddas komūnā, Skjeggedal pilsētiņā. Trolltunga atrodas 1180 m.v.j.l. un 700 m augstumā virs Ringedal ezera. Šo vietu apmeklē tūkstošiem cilvēku katru gadu, lai nobildētos uz mēles.
Līdz pašai mēlei ir jāiet pa kalnu takām un akmeņiem 28 km turp un atpakaļ, ja mēro kājām visu ceļu. Apmēram 22 km turp un atpakaļ, ja uzbrauc pa ceļu ar mašīnu vai busiņu līdz nākošai stāvvietai. Sezona kāpšanai no jūnija līdz septembrim. Taka ir apzīmēta kā ekstra grūta.

Tātad es ar vīru beidzot nolēmām, ka jāiet lielajā pārgājienā uz Troļļa mēli (05.08.) Katru gadu atlikām, bet labi, ka tā. Jo ceļi un takas ir uzlabotas salīdzinoši nesen. Vairs nav jāiet pa 1 km stāvo taku, sakarā ar jauno ceļu. Internetā pasūtījām busiņu, kas 6:30 uzved no Skjeggedal līdz Mågelitopp. Cena 130 nok (13eur) 1 personai.
Pašā Skjeggedal stāvvietā iebraucām pāri pusnaktij. Aparātā samaksājām 500 nok (50 eur). Tātad mēs varam palikt līdz pusnaktij (jāaizbrauc tajā pašā dienā).
Jātaisās gulēt, jo celsimies ap pusē sešiem. Šajā vietā var uzlikt teltis, var gulēt mašīnā, vai noīrēt istabiņu. Mēs gulējām mašīnā. No rīta sešos stāvvietā ir liela rosība.

Jāsapakojās un jādodas ceļā. Es padzēru ūdeni mundrumam, brokastis negribējās. Somā salikām džemperus, jakas. No pārtikas katram pa tunča bundžai, sausās sendvičmaizītes, pāris maizes šķēles, paciņu riekstu maisījumu, vairākas ūdens pudeles. Plāksterus, sauļošanās krēmu. Protams, kājās garās pārgājiena bikses, pārgājiena zābaki un nūjas. Nūjas ir obligāti, jo tas atvieglo kāpšanu. Vēl tikai jāaiziet uz tualeti un tad var doties. Un te nu es mazliet apstulbu. Tualetē pat nebija krāna kur rokas nomazgāt, nerunājot nemaz par dušu. Tā biju sadomājusies, ka pēc tam varēs ieiet dušā, bet nekā.
Šeit informācija par pārgājienu.

Apmēram 8 - 12 stundas turp un atpakaļ (ar pauzītēm). Atkarībā cik km izvēlējāties.

Kāpšana sākas 860 m.v.j.l., ja uzbrauc uz nākošo stāvvietu.

Tātad gājām uz pieturu pa slīpo ceļu līdz pirmajam līkumam. Cilvēku bariņš jau pulcējas. Arī uz vietas var nopirkt biļetes. 6:30 atbrauc mazs busiņš, kurā ir tikai 10 vietas. Pirmie 10 tiek tie, kas pasūtījuši internetā. Tajā skaitā mēs. Busiņš uzved mūs pa atlikušajiem 15 līkumiem augšā. Daudzi ir izvēlējušies iet šo ceļu ar kājām. Bet tas nav prātīgi, jo spēki būs izsīkuši tā īsti vēl nesākot kāpt. Jā, starpcitu var arī internetā pasūtīt augšējo stāvvietu pa 600 nok (60 eur), bet tas ir jādara pāris dienas iepriekš, jo vietu skaits ir ierobežots (30 vietas).
Šeit ir takas sākums no Mågelitopp. Rīts bija miglains un dzestrs. Atstāju džemperi mugurā, ja paliks par karstu, tad novilkšu. Telefonu ieslēdzu lidmašīnas režīmā, lai netērētu bateriju. Sākām kāpt 6:40.

Pēc laiciņa ir pirmā zīme ar kilometriem. Vēl jāiet 10 km. Sākums ir diezgan mierīgs.

Drīz jau taka paliek stāvāka. Jākāpj pa lieliem akmeņiem uz augšu.

Kāpiens ir diezgan stāvs, mazliet jāatvelk elpa ik pēc pāris metriem. Pēc pāris kilometriem nolemjam mazliet uzēst kādu sendvič sausmaizīti. Arī pārējie kāpēji ik pa laikam atpūšas un kaut ko vieglu apēd enerģijai. Migla nedomā atkāpties. Saule jau lien virs kalna.

Nonācām līdz kalnu ezeriņiem. Migla vienu brīdi bija izklīdusi. Nopriecājos, ka beidzot būs saule, tāpēc katram gadījumam mazliet iesmērējos ar sauļošanās krēmu, lai vēlāk nebūtu visādi pārsteigumi.

Sākām iet tālāk un atkal migla ir klāt.

Šeit atkal uztaisam pauzīti ar riekstiņiem. Un ejam tālāk. Migla tāda, ka apkārt neko neredz.

Tā ejot secinam, ka kilometri paskrien diezgan ātri. Apkārt nav jāskatās, jo neko neredz, galvenais ir skatīties zem kājām un uz priekšu.
Nu jau tuvojamies finišam.

Ir palicis pēdējais kilometrs.

Dambītis un tūlīt jau būsim galā.

Eju cerībā, ka migla vēlāk izklīdīs. Nonācām galā ap 11:30 ( kāpām 5 h ). Cilvēku daudz. Daudzi sasēduši kur nu kurais. Ēd, fotografē vai tāpat pastaigājas. Uz fotografēšanos sastājusies neliela rinda.
Rindā vēl nestājamies. Uzkāpjam mazliet augstāk, noliekam somas. Un apēdam pa tuncītim ar maizīti.
Nomēram augstumu caur mobilo aplikāciju.

Pēc 12 sāk jau izskatīties cerīgāk. Laikam manas lūgšanas ir uzklausītas. Migla pamazām izklīst.

Troļļa mēle mazliet no augšas. Viena uz mēles iepozē, rinda paliek arvien garāka.

Vēl kādu laiku domājam kur lai nostutē kameru ar kājām tā, lai neviens neuzskrietu virsū. Stāvam šajā pusē un beidzot es nolemju iestāties rindā. Pēc tam vēlāk man pievienosies vīrs.

No šīs vietas sāku stāvēt rindā. Bilde gan ir tapusi vēlāk, tāpēc cilvēki ir mazāk.

Kamēr stāvēju rindā, vīrs sarunāja ar vēl kādu kurš grib bildēties. Šis nobildēs mūs un arī savu meitu ar mūsu aparātu, un meita arī ar mobīlo. Bildes pēc tam viņiem aizsūtīsim. Jā, tā nu te ir, kā nobildēties ir jādomā. Ja ir kompānija, tad jau nav problēmu.
Gandrīz pēc 2 stundu stāvēšanas rindā beidzot tiekam uz mēles.

Jeee! Un ir tāds prieks, ka to izdarījām.
Vēl kādu laiciņu pavadījām augšā. Pulkstenis rādīja krietni pāri trijiem. Vairāk kā 3,5 stundas bijām pavadījuši augšā. Sapakojāmies un devāmies atpakaļ. Atpakaļ jānoiet 14 km līdz lejai.

Pēc laiciņa paveras skaists skats. Šo mēs neredzējām turp ejot. Tur palika Trolltunga.

Gājām baudot smukos skatus. Ik pēc pāris kilometriem taisījām pauzītes uzgraužot riekstiņus. Jā, atpakaļ ceļā bieži jutu izsalkumu, jo tomēr enerģija ir daudz patērēta. Bet runājot par pārtiku, neko daudz nepaņemsi, saēsties arī nevar, būs grūti un nekur nav tualetes. Krūmi arī nav nekādi. Kaut kur pusceļā ir viena visreālākā vieta, kur var aizlīst pa fikso aiz akmeņiem.
Atpakaļ ejot, kilometri tik ātri neskrēja. Arī nogurums jau nāca virsū.
No pretējiem kalniem vējš pūta ledusaukstu vēju. Tur pāri ir ledāji. Vilkām džemperus un devāmies tālāk.

Atlicis pēdējais stāvais kāpiens lejā.

Daži tikai tagad vakarā kāpa augšā. Tie paliks pa nakti teltī.
Kad nokāpām lejā pie ceļa, kur pietura, pulkstens rādīja 20:11. Busiņš bija aizbraucis 20:00, un tas bija pēdējais. Daži sēdēja uz akmeņiem, atpūtināja kājas un domāja ko darīt tālāk. Vēl iespēja saukt Trolltungas taksi pa 150 nok (15eur) 1 personai. Lai noved lejā. Mēs nolēmām doties lejā. Pa ceļam kamēr gājām lejā, pāris takši tika izsaukti. Laikam daudziem spēki bija galā. Mēs gājām un skaitījām līkumus. 16 līkumi un 21:30 esam lejā.
Urā! Esam pieveikuši kopā gandrīz 25 km, 11 stundas ceļā, vairāk kā 3,5 stundas pavadot uz vietas.  Nogurums tik liels, ka man gribas smieties, un varbūt arī gribas smieties no lielā prieka, ka to paveicām.
Tūlīt jau mašīnā un prom, meklēt kur nolikties uz auss. Nolēmām otrā dienā atbraukt uz veikaliņu-kafejnīcu pēc suvenīra un īpašā alus.

 Un atkal maza vilšanās. Suvenīrveikaliņā no suvenīriem gandrīz nekā. Jā, alus ir, paņemam no ledusskapja. Pudele maksā 100 nok (10 eur). Bet, čalis neatvērtu negrib dot. Bijām domājuši to aizvest mājās. Pieturās pie sava, tikai atvērtu un izdzert turpat. Iekšā vietas nav, aizņemtas ar nīkuļojošiem džekiem, ārā līst kā pa jāņiem. Neko darīt, iesēdāmies mašīnā un uz pusēm izdzērām to alu. Alus bija garšīgs, nefiltrētais. Nu ko, vismaz tukša pudele par piemiņu būs, un magnētiņu nopirkām vēlāk Odda pilsētiņā.